Ja es būtu koks

Garstāsts “Ja es būtu koks” ir atmiņu mozaīka par triju meiteņu draudzību, pusauga gados plaukstošo sievišķību un pakāpenisku sevis apzināšanos pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu Jūrmalas vasarās – un ne tikai. Tagadne mijas ar pagātni, autors poētiski melodiskā prozā kā ar viegliem spalvas pieskārieniem pirmajā personā ieskicē galvenās varones Ineses iekšējo un apkārtējo pasauli, viņas romantiskās jūtas mijiedarbībā ar dabas ainavām kā dzintaraina medus stīdziņa caurvij stāsta lappuses, te pārtrūkstot, te plūstot tālāk; vārdi skan un smaržo pēc saulē sasilušām smiltīm, sakarsuša asfalta un vēsinošiem jūras viļņiem.



Pārliecinošs debijas darbs par pieaugšanas sāpēm, paaudžu konfliktiem, pirmo vilšanos, ilgām un “jūtu mežu, kur cilvēki ir koki un koki ir cilvēki visos laikos” (V. Ozoliņš).



Viktors Ozoliņš pēc Latvijas (Valsts) Universitātes absolvēšanas un pēcdiploma studijām ir strādājis par psiholoģijas pasniedzēju un līdztekus tam par psihoterapijas speciālistu gan valsts darbā, gan privātpraksē. Viņš ir viens no nedaudziem, kuri Latvijā nodarbojas ar psihoanalīzi.