Pasaka par Brīnumsvecīti

Reiz dzīvoja Svecīte. Savāda Svecīte. Svecīte, kura nemaz nezināja, ka viņa ir svecīte. Viņa bija īpaša, bet viņa to nesaprata. Viņā bija apslēpta daudz lielāka un daudz spožāka liesmiņa nekā parastajās svecītēs. Bet Svecīte to neapjauta. Viņa pat nedomāja, ka ir īsta svecīte, tāpēc ka neizskatījās tā, kā citas. Viņa bija tāda raupja, taisna un tieva, tieva, pelēka nūjiņa ar tādu kā asu adatu galā. Un, lai gan viņa bija radīta, lai nestu prieku, Svecīte kopā ar vēl 11 citām, viņai līdzīgām svecītēm gulēja šaurā un tumšā bieza papīra iesaiņojumā veikala plauktā.