Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības

Dzintara Tilaka jaunākā grāmata ir visnotaļ reālistisks stāsts, ja vien… Ja vien tajā mistiskā kārtā neparādītos kāds labdabīgs un dāsns… Spoks? Rēgs? Lai kā viņu dēvētu, pats galvenais – viņš uzdāvina Almastantei viņas pašas veco aku, pilnu ar Martell, kuru smeldams neizsmelsi! Turklāt šim smalkajam franču konjakam piemīt arī unikālas dziednieciskas īpašības...

Lūk! Te ir jautājums – kā jūs rīkotos?

„Kārtīgam latvietim viss ir buntītēs. Bez tēju buntītēm ir arī pa buntītei tipisko īpašību, vājību, stereotipu. Buntīte varēšanas un buntīte nedrošības, arī – sava naivuma buntīte. Vienīgi pašironijas buntīte tāda paplāna, it īpaši, ja kuplā lepnuma buntīte karājas blakus. Nu, re – vispirms kuplinot veselīgu pašironiju, tad sajaucot kopā no visa pa drusciņai, tapa tipiski latvisks uzlējums, kuru malkot, lasīt, šad tad tipiski latviski nosmīnot: tas nav par mani.”

Dzintars Tilaks