Ugunīgi vērši ar zelta ragiem

 „Māksla mīt līdzās nāvei, turpat, kur smiekli – par to arī ir mans romāns.”
Guntis Berelis, no kādas intervijas

 


„Bereļa romāns 
Ugunīgi vērši ar zelta ragiem
, kura nosaukums pirmā brīdī raisa folkloristiskas asociācijas, papildina citos Bereļa darbos iemīļoto mākslinieciskās un (pseido)dokumentālās prozas sakausējuma metodi, kura vispirms ievilina lasītāju šķietami biogrāfiskā vēstījumā, literatūrzinātniskā diskusijā, tikai palēnām ļaujot atskārst, ka mūsu priekšā ir maskēta fikcija (piemēram, agrīnā stāstā 
Bekets ir dzīvs
) vai publicistiski pētniecisks darbs (
Latviešu literatūras vēsture
). Jaunajā romānā beidzot izlaužas uz āru rakstnieka aizrautība ar šausmu literatūras klasiķa Stīvena Kinga daiļradi, kas apvienojumā ar stāstu krājumu 
Mitomānija
 un 
Mīnotaura medības
 autora postmodernajām spēlītēm radījusi romānu, kurā no diviem skata punktiem atklāts jautājums, ko mākslinieks (rakstnieks, gleznotājs) dara ar mākslu un ko māksla agrāk vai vēlāk savukārt izdara ar viņu pašu."



Bārbala Simsone.


Mākslas medību anatomija. – Kultūras Forums